Ēdoles pils vēsture

Ēdoles pils ir ievērojama ar to, ka tā ir vienīgā Kurzemes bīskapijā celtā pils. Celtniecība sākās jau 1264. gadā, liecinot par tās ilggadējo nozīmi un ietekmi reģionā. Šī izcilā celtne ir bijusi lieciniece kara darbībai, stratēģiskiem notikumiem un kultūras dzīvei. Tā ir arī mājvieta vērtīgiem arheoloģiskiem atklājumiem, kas iezīmē vēsturisko pirmsākumu.

Sākumā pilij bijuši tikai divi stāvi un ieroču galerija bēniņos. Visas dzīvojamās telpas atradušās otrajā stāvā. Aizsardzības apsvērumu dēļ durvis un logi galvenokārt bijuši vērsti uz pagalmu, un, lai iekļūtu otrā stāva telpās, visapkārt pagalmam otrā stāva līmenī stiepusies atklāta galerija, uz kuru no pagalma vedušas kāpnes.

19. gadsimta 30. gados Eiropā par vadošo arhitektūras stilu kļūst eklektisms un celtņu arhitektoniski mākslinieciskajā apdarē sāk izmantot visu iepriekšējo laikmetu stilus. Šajā laikā pilī sāk saimniekot Ādolfs Verners Bērs, kurš nolemj to pilnīgi pārbūvēt pili tā, kā to tagad redzam mūsdienās. Pirms tam viņš bija daudz ceļojis un ilgi uzturējies Anglijā un Skotijā, tāpēc par būvdarbu vadītāju pieaicināja angļu arhitektu. 

Mūrotais pils komplekss atklāj plašu vēsturisko un arhitektonisko bagātību. Redzams oriģinālais pils tornis, kas nes slepenību sengrieķu leģendām. Interjers rotāts ar antīkām mēbelēm un gleznām, atgādinot par greznību un eleganci, kas valdījusi renesanses laikā.

1905.gada revolūcijas laikā pili nodedzināja. No uguns saglabājās tikai pirmā stāva un torņa velves. Atjaunošanas darbus uzsāka 1906.gadā. Iekštelpu atjaunošana ieilga līdz pat 1911.gadam, bet saimniecības pagalma izveidošana, fasāžu pārveidošana un pils labiekārtošana turpinājās līdz 1916.gadam. 

Lai papildinātu šo vēsturisko pieredzi, pils organizē dažādus pasākumus, izstādes, koncertus un pat piedāvā iespēju svinēt savas kāzas, sniedzot arī iespēju iepazīt bagātīgo kultūras mantojumu. Tāpat apmeklētājiem ir iespēja baudīt ainavas, pastaigājoties pa pils dārzu un apkārtējo dabu.